NOKRATĪT definīcija Latviešu valodā:

NOKRATĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Kratot nomest; kratot panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt.

    • Nokratīt skaidas no dēļa
    • Nokratīt ābolus no zara
    • pārnesta nozīme Nokratīt jūgu, verdzības važas

  • 2

    Īsu brīdi, vienreiz kratīt.

    • Viņš enerģiski nokratīja galvu
    • Dusmīgi nokratīt ar pirkstu