NOKĀRTOT definīcija Latviešu valodā:

NOKĀRTOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Sakārtot, nokopt.

    • Nokārtot rakstāmgaldu
    • Nokārtot savas drēbes

  • 2

    Kārtojot (piem., jautājumus, attiecības), panākt vēlamo rezultātu.

    • Nokārtot strīdu miera ceļā
    • Formalitātes nokārtotas

  • 3

    Samaksāt; izpildīt.

    • Nokārtot parādu
    • Jānokārto saistības bibliotēkā

  • 4

    Atbildēt (eksāmenā, ieskaitē) un saņemt pozitīvu vērtējumu.

    • Nokārtot visus pārbaudījumus, ieskaites