NOKALPOT definīcija Latviešu valodā:

NOKALPOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Nostrādāt (visu laikposmu, piem., par kalpu, strādnieku, arī par ierēdni).

    • Viņš visu mūžu nokalpojis pie saimniekiem
    • Gadu nokalpojis laukos, puisis pārgāja uz pilsētu

  • 2

    Nodienēt (visu laikposmu, piem., algotņu armijā).

    • Nokalpot mūžu cara armijā

  • 3

    3. pers Tikt izmantotam, būt derīgam (noteiktu laiku).

    • Mašīna nokalpos vēl vismaz desmit gadu
    • Šis arkls jau savu mūžu nokalpojis