NOGURUMS definīcija Latviešu valodā:

NOGURUMS

singular masculine noun

  • 1

    Stāvoklis, arī sajūta, kam raksturīgs spēka, spraiguma zudums.

    • Uzmācas nogurums
    • Nogurums pēc intensīva darba
    • Ceļš bija tik skaists, ka ekskursanti nejuta nogurumu