NEZIŅA definīcija Latviešu valodā:

NEZIŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, zināšanu (par ko).

    • Dzīvot neziņā par drauga likteni
    • Atstāt kādu neziņā

  • 2

    Stāvoklis, kad (kāds) nezina, ko darīt; neizpratne.

    • Nonākt neziņā
    • Neziņā apstāties