NEVEIKSME definīcija Latviešu valodā:

NEVEIKSME

sieviešu dzimte

  • 1

    Stāvoklis, kad (kas) nav izdevies, nav sekmīgi realizējies.

    • Neveiksme kaujā
    • Smagi pārdzīvot savu neveiksmi
    • Ciest neveiksmi