NEVAINĪGS definīcija Latviešu valodā:

NEVAINĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas nav izdarījis neko tādu, par ko pēc likuma būtu sodāms; tāds, kas nav vainojams (kādā nodarījumā, noziegumā).

    • Viņš ir nevainīgs šajā lietā
    • Ciest sodu nevainīgam

  • 2

    Tāds, kas nesatur neko kaitīgu, nosodāmu.

    • Nevainīgs joks
    • Nevainīgi smiekli
    • Nevainīga anekdote
    • Nevainīgi pazoboties

  • 3

    Morāli tīrs, skaidrs.

    • Nevainīgs bērna smaids
    • Nevainīga seja
    • Nevainīgi pasapņot

  • 4

    Tāds, kam nav bijušas dzimumattiecības.

    • Nevainīga meitene

nevainīgi definīcija Latviešu valodā:

nevainīgi

apstākļa vārds