NEVAINĪBA definīcija Latviešu valodā:

NEVAINĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība nevainīgs; nevainīgums.

    • Tiesājamā nevainība
    • Pierādīt savu nevainību

  • 2

    Naivitāte, vientiesība.

    • Bērna nevainība

  • 3

    Jaunavība.

    • Saglabāt, zaudēt nevainību