NEUZTICĪGS definīcija Latviešu valodā:

NEUZTICĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas nepilda savas saistības, savus pienākumus; tāds, kas nav noturīgs, pastāvīgs (savās jūtās, attiecībās).

    • Neuzticīgs draugs, vīrs
    • Neuzticīga līgava

  • 2

    Tāds, kas neuzticas, nepaļaujas (uz kādu); tāds, kam ir aizdomas.

    • Suns ir kļuvis pavisam neuzticīgs

  • 3

    Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

    • Neuzticīgs skatiens
    • Neuzticīgi izturēties pret kādu

neuzticīgi definīcija Latviešu valodā:

neuzticīgi

apstākļa vārds