NEUZTICĪBA definīcija Latviešu valodā:

NEUZTICĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Savu saistību, savu pienākumu nepildīšana; nenoturība, nepastāvība savās jūtās, attiecībās.

    • Neuzticība laulībā
    • Drauga neuzticība

  • 2

    Neuzticēšanās, aizdomu pilna attieksme.

    • Neuzticība pret svešiem cilvēkiem
    • Savstarpēja neuzticība ģimenē
    • Neuzticības pilns skatiens
    • Neuzticības votums