NEŠAUBĪGS definīcija Latviešu valodā:

NEŠAUBĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas nešaubās, rīkojas droši, pārliecināti.

    • Nešaubīgs cīnītājs
    • Nešaubīgs savos uzskatos

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.

    • Nešaubīgs spriedums
    • Nešaubīgs tonis
    • Nešaubīgi ticēt