NERRS definīcija Latviešu valodā:

NERRS

vīriešu dzimte

  • 1

    Viduslaikos – cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; āksts.

    • Karaļa nerrs

  • 2

    pārnesta nozīme Cilvēks, kas ar savu muļķīgo izturēšanos kļuvis par apsmiekla objektu.