NEPRĀTĪBA definīcija Latviešu valodā:

NEPRĀTĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība neprātīgs; neprātīgums.

    • Neprātībā nezina, ko dara

  • 2

    Pārsteidzīga, neprātīga rīcība.

    • Izdarīt neprātību
    • Apvaldīt savas neprātības