NEMAŅA definīcija Latviešu valodā:

NEMAŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Apziņas zudums, nespēja uztvert ārpasaules iespaidus.

    • Ieslīgt nemaņā
    • Rīkoties kā nemaņā
    • Līdz nemaņai
    • Strādāt līdz nemaņai