NEKĀRTĪBA definīcija Latviešu valodā:

NEKĀRTĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība nekārtīgs; kārtības trūkums.

    • Meitenes nekārtība visus kaitināja
    • Istabā ir nekārtība
    • Mati ir nekārtībā

  • 2

    dsk Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar pastāvošajiem noteikumiem, normām.

    • Sadzīves nekārtības
    • Uzņēmuma grāmatvedībā konstatētas nekārtības

  • 3

    dsk Protesta izpausmes; nemieri.