NEATKARĪBA definīcija Latviešu valodā:

NEATKARĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai, augstākai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.

    • Iegūt, izcīnīt neatkarību

  • 2

    Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.

    • Mākslinieka neatkarība no sabiedrības
    • Tiekties savā darbā pēc neatkarības