MUĻĶĪBA definīcija Latviešu valodā:

MUĻĶĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

    • Ciest savas muļķības dēļ
    • Parādīt savu muļķību

  • 2

    Muļķīga rīcība, muļķīgs izteikums, muļķīga doma.

    • Izdarīt lielu muļķību
    • Runāt muļķības