MONO- definīcija Latviešu valodā:

MONO-

  • 1

    Tāds, ko veido viens, atsevišķs; tāds, kas saistās ar vienu, atsevišķu.

    • Monokultūra, monoteisms
    • Monokristālisks

Lietojums

salikteņa pirmā daļa.