MIRKLIS definīcija Latviešu valodā:

MIRKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ļoti īss laika sprīdis.

    • Notikt vienā mirklī
    • Apklust uz mirkli
    • Izšķirošs mirklis
    • Apturēt automašīnu uz pāris mirkļiem

  • 2

    Skatiens.

    • Naidīgs, šķelmīgs, bikls mirklis
    • Uzmest savādu mirkli kādam