MIETURIS definīcija Latviešu valodā:

MIETURIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Darbarīks no patievas, zarainas egles galotnes maisīšanai, kulšanai, putošanai.

    • Egļu koka mieturis
    • Kult biezputru ar mieturi

  • 2

    Zaru, lapu vai ziedu izkārtojums (uz auga stumbra vai stublāja) cits citam pretim vienādā augstumā.

    • Lapas sakārtotas mieturī