MIETPILSONIS definīcija Latviešu valodā:
MIETPILSONIS
vīriešu dzimte-ņa
- 1
Pašpārliecināts (parasti materiāli nodrošināts, turīgs) cilvēks ar šauru garīgo interešu loku, kas dzīves centrā izvirza vienīgi savu personisko labklājību.
Pašpārliecināts (parasti materiāli nodrošināts, turīgs) cilvēks ar šauru garīgo interešu loku, kas dzīves centrā izvirza vienīgi savu personisko labklājību.