MIERMĪLĪGS definīcija Latviešu valodā:

MIERMĪLĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas vēlas mieru (1, 2) un cenšas to nodrošināt; tāds, kas (savstarpējās attiecībās) ir saticīgs, draudzīgs.

    • Miermīlīgas tautas
    • Miermīlīgs cilvēks

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

    • Miermīlīgi sarunāties
    • Miermīlīga politika