MIEGS definīcija Latviešu valodā:

MIEGS

vīriešu dzimte

  • 1

    Periodisks fizioloģisks organisma miera stāvoklis, kura laikā pilnīgi vai daļēji tiek pārtraukta apziņas darbība un pavājinās fizioloģiskie procesi.

    • Dziļš, veselīgs miegs
    • Caurs miegs
    • Rīta, vakara miegs
    • Nāk, nenāk miegs
    • Iztraucēt no miega
    • Pa miegam, miegā
    • Miega zāles