MĒRĶĒT definīcija Latviešu valodā:

MĒRĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Regulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviņa trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; censties (piem., ko metot), trāpīt (kam); tēmēt.

    • Mērķēt uz putnu
    • Izšaut nemērķējot
    • Mērķēt logā
    • pārnesta nozīme Pārmetumi nepārprotami mērķēti viņam