mele definīcija Latviešu valodā:

mele

sieviešu dzimte

MĒLE definīcija Latviešu valodā:

MĒLE

sieviešu dzimte

  • 1

    Muskuļains, ar gļotādu klāts mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības uzņemšanā, sasmalcināšanā, norīšanā un (cilvēkam) artikulētu skaņu veidošanā.

    • Mēles muskuļi
    • Kaķis lok pienu ar mēli
    • Laizīt ar mēli
    • Mēle kļuvusi stīva, nevar parunāt
    • Mēle neklausa, metas, mežģījas
    • Rādīt mēli

  • 2

    pārnesta nozīme Runāšanas, runas veids.

    • Asa mēle
    • Veikla mēle
    • Salda mēle

  • 3

    sarunvalodas vārds Sagūstīts pretinieka karavīrs, no kura var iegūt vajadzīgās ziņas.

    • Saņemt, nopratināt mēli

  • 4

    novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Valoda.

    • Runāt vācu mēlē

  • 5

    Zvana sastāvdaļa – kustīgi piestiprināta, garena metāla detaļa, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.

    • Zvana vara mēle
    • Raustīt zvana mēli

  • 6

    pārnesta nozīme Garens, izstieptas formas (bieži kustīgs) veidojums, priekšmets.

    • Liesmu mēles
    • Uguns mēles uzšāvās augstu gaisā
    • Zemes mēle