MATERIĀLISMS definīcija Latviešu valodā:

singular masculine noun

• 1

  Filozofijas virziens, kura pārstāvji (pretēji ideālismam) dabu, esamību, matēriju atzīst par primāru, bet ideju, apziņu, garu – par sekundāru.

• 2

  Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, praktiskuma viedokļa.