MARĶIERIS definīcija Latviešu valodā:

vīriešu dzimte-ra

• 1

  Lauksaimniecības darbarīks joslu, biržu nospraušanai, atzīmēšanai; attiecīgā lauksaimniecības mašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce.

  • Vienrindas marķieris

• 2

  Automātiska vadības ierīce, ar kuru telefona centrālē iekārto savienojumus.

• 3

  Darbinieks, kas marķē (preces, ražojumus, pasta sūtījumus); marķētājs.

  • Fabrikas marķieris

• 4

  Cilvēks, kas izdara atzīmes biljarda spēles laikā.