MANTOT definīcija Latviešu valodā:

MANTOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Dabūt mantojumu (1, 2).

    • Mantot mēbeles, gleznas
    • Mūsu paaudze mantojusi no iepriekšējās daudz zinātnes atklājumu

  • 2

    Iegūt iedzimtības ceļā.

    • Brīnišķo tenoru jauneklis mantojis no tēva