MANTOJUMS definīcija Latviešu valodā:

MANTOJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Manta, kas paliek pēc īpašnieka nāves un pāriet mantinieka īpašumā.

    • Atstāt, iegūt mantojumu
    • Mantojuma atstājējs
    • Mantojuma sadale
    • Mantojuma tiesības
    • Mantojuma masa

  • 2

    pārnesta nozīme Tas, ko nākamajam atstāj iepriekšējais (piem., iepriekšējās paaudzes).

    • Klasiķu atstātais bagātais mantojums
    • Kultūras mantojums

  • 3

    Iedzimtas īpašības.

    • Gaišie cirtainie mati meitenei ir mantojums no mātes