MĀŅTlCĪBA definīcija Latviešu valodā:

MĀŅTlCĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Naivu, fantastisku ticējumu kopums, kam sakars ar senu kultu un maģiju.

    • Zinātne un izglītība cīņā pret māņticību

  • 2

    Uz šādiem ticējumiem balstīts maldīgs uzskats.

    • Ir tāda māņtlcība, ka skaitlis trīspadsmit nes nelaimi