MANTA definīcija Latviešu valodā:

MANTA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Īpašums.

    • Valsts manta
    • Kustama manta, nekustama manta
    • Apdrošināt mantu
    • Novēlēt savu mantu bērniem

  • 2

    vsk Bagātība, vērtības.

    • Tikt pie mantas
    • Iedzīvoties mantā
    • Viņš izšķiedis svešu mantu
    • Atrast apslēptu mantu

  • 3

    Lieta, priekšmets (ar noteiktu lietošanas vērtību).

    • Mantas jau sakrautas vezumā
    • Braukt pēc mantām
    • Vecu mantu uzpircējs