MAKULATŪRA definīcija Latviešu valodā:

MAKULATŪRA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Lietots, nederīgs papīrs, bojāti vai nederīgi iespieddarbi, ko var izmantot otrreizējai pārstrādei papīra fabrikā; vecpapīrs.

    • Savākt makulatūru
    • Bojātās grāmatas loksnes nodot makulatūrā

  • 2

    pārnesta nozīme Mazvērtīga literatūra.