MĀCĒT definīcija Latviešu valodā:

MĀCĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Prast, zināt; būt tādam, kas ir iemācījies (ko), apguvis (kādas iemaņas).

    • Mācēt lasīt, rakstīt
    • Viņš māk itāliski (itāliešu valodu)
    • Bērns jau māk staigāt
    • Mācēt atrisināt uzdevumu
    • Viņš nemāk dzejoli
    • Mācēt no galvas

  • 2

    Spēt, varēt.

    • Viņš māk veikli izlikties
    • Tā dzīvot es nemāku