LOĢIKA definīcija Latviešu valodā:

LOĢIKA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Mācība par pareizas domāšanas formām un likumiem; zinātne, kurā pētī patiesuma likumības un izstrādā sistemātisku sakarību kārtulas.

    • Formālā loģika
    • Dialektiskā loģika
    • Matemātiskā loģika

  • 2

    pārnesta nozīme Pareizība, iekšēja likumsakarība.

    • Lietu, notikumu loģika
    • Neapstrīdama loģika