LOCIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

LOCIŅŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Pamazin.

    loks

  • 2

    Neliels, elastīgs koka stienis, kura gali savienoti ar zirga astriem un kuru velk pa mūzikas instrumenta stīgām, lai tās ieskandinātu.

    • Vijoles, čella lociņš