LOCĪJUMS definīcija Latviešu valodā:

LOCĪJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Paveikta darbība locīt, locīties; vieta, līnija, pa kuru (kas) locīts.

    locīt
    and → locīties
    • Glīts krekla locījums
    • Locījuma vieta
    • Taisnas locījumu vīles

  • 2

    Gramatiska kategorija, kas izteikta ar deklinējama vārda gramatisko formu un rāda tā saistījumu ar citiem vārdiem.

    • Locījuma galotne
    • Locījumu formu sistēma