LĪNIJA definīcija Latviešu valodā:

LĪNIJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Svītra, šaura josla; svītra, kas norāda kādu robežu.

    • Taisna, līka, lauzta līnija
    • Riņķa līnija
    • Līniju spektrs
    • Elektrisko spēku līnijas
    • Burtnīca ar līnijām
    • Vilkt līnijas
    • Horizonta līnija
    • Krasta līnija
    • Futbola laukuma līnijas

  • 2

    Ceļš, pa kuru starp diviem punktiem, objektiem, notiek regulāra satiksme, regulāri sakari; arī telefona, telegrāfa u. tml. iekārta, sakaru sistēma.

    • Dzelzceļa, autobusa līnija
    • Gaisa (satiksmes) līnija
    • Bojāta telefona līnija
    • Darbā stājas jauna augstsprieguma līnija

  • 3

    Novietojums vienā rindā (arī vairākās tuvās rindās).

    • Nocietinājumu līnija
    • Būvēt mājas vienā līnijā
    • Aizsardzības līnija

  • 4

    Ierinda, kurā cilvēki, transportlīdzekļi atrodas cits citam blakus.

    • Nostāties divrindu līnijā

  • 5

    Secīga radniecīgu personu (senču un pēcnācēju) rinda.

    • Radniecības tiešā līnija un blakus līnija
    • Radniecība pēc tēva līnijas

  • 6

    Secīga saistītu notikumu, parādību virkne; uzskatu kopums.

    • Sižeta līnija
    • Darba galvenās līnijas
    • Pastāstīt vispārējās līnijās
    • Attīstības līnija