ĻAUTIES definīcija Latviešu valodā:

ĻAUTIES

  • 1

    Nepretojoties, neiebilstot pakļauties, piekāpties (kāda rīcībai, prasībām).

    • Ļauties pierunāties
    • Neļauties iebiedēties

  • 2

    Pakļauties kādam spēkam, apstākļiem; pieļaut, ka izpaužas, iedarbojas (piem., psihisks vai fizioloģisks process, stāvoklis).

    • Ļauties viļņu varai
    • Ļauties ļaužu straumei
    • Ļauties sapņiem, domām, grūtsirdībai
    • Ļauties miegam
    • Neļauties pagurumam