ĻAUNPRĀTĪBA definīcija Latviešu valodā:

ĻAUNPRĀTĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

    • Izdarīt ko aiz ļaunprātības

  • 2

    Tas, kas izdarīts ar ļaunu nolūku.

    • Izdarīt (pastrādāt) ļaunprātības
    • Tā ir acīm redzama ļaunprātība