LAIST definīcija Latviešu valodā:

LAIST

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ļaut doties, virzīties; neaizturēt; ļaut (kur) tikt, piekļūt.

    • Laist putnu brīvībā
    • Laist kam paiet garām
    • Laist braucējus cauri tunelim
    • Māte nelaiž bērnu ciemos
    • Skatītājus laiž zālē desmit minūtes pirms seansa sākuma

  • 2

    Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dodas, virzās (kur).

    • Laist lopus ganībās
    • Laist govis mājās
    • Laist bērnus skolā
    • Laist strādnieku atvaļinājumā

  • 3

    parasti kopā ar vārdiem «vaļā», «darbā», «klāt» Panākt, ka sāk darboties; iedarbināt.

    • Laist mašīnu darbā
    • Laist motoru vaļā
    • Laist uguni klāt

  • 4

    Virzīt vai ļaut virzīties uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā, stāvoklī; panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplatās.

    • Laist plostus
    • Laist maizi krāsnī
    • Laist klimpas katlā
    • Laist kuģi ūdenī
    • Laist saini lejā ar virvi
    • Laist balonus gaisā
    • Laist kokus
    • Laist grāmatas klajā
    • Laist preces pārdošanā
    • Laist ziņu, vēsti
    • Laist kausu apkārt

  • 5

    Radīt (vairojoties, attīstoties); būt par cēloni, ka rodas un izplatās.

    • Laist asnus, saknes
    • Laist ikrus
    • Laist bērnus pasaulē

  • 6

    3. pers., kopā ar apstākļa vārdu Pietiekami neaizturēt (ko).

    • Lietusmētelis laiž cauri ūdeni
    • Ventilis laiž garām gaisu

  • 7

    Sviest, mest.

    • Laist kādam ar akmeni
    • Laist kārbu pa logu laukā

  • 8

    sarunvalodas vārds Ātri braukt, skriet.

    • Laist rikšiem
    • Laist no kalna tā, ka vējš svilpo gar ausīm
    • Zaķis laiž projām, ko māk

  • 9

    kopā ar vārdu «vaļā» Pieļaut, ka skaļi izpaužas.

    • Laist raudas, bļāvienu vaļā

  • 10

    Tecināt, panākt, ka tek.

    • Laist bērzam sulu
    • Laist asinis
    • Laist ūdeni no krāna