LABVĒLĪBA definīcija Latviešu valodā:

LABVĒLĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Labvēlīga izturēšanās, labvēlīga attieksme (pret ko).

    • Tēvišķa labvēlība
    • Iegūt, izpelnīties kāda labvēlību