LABDABĪGS definīcija Latviešu valodā:

LABDABĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Labvēlīgs, miermīlīgs; tāds, kas nedara ļaunu; labsirdīgs.

    • Labdabīgs cilvēks

  • 2

    Tāds, kas parasti veidojas (organismā) lēni, neieaugot apkārtējos audos; tāds, kas neizraisa jūtamus traucējumus organismā (par audzēju).

labdabīgi definīcija Latviešu valodā:

labdabīgi

apstākļa vārds