KVĒLOT definīcija Latviešu valodā:

KVĒLOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Izstarot, arī atstarot spožu, sarkanu gaismu; degt ar spožu, nelielu sarkanu liesmu.

    • Nokaitētā dzelzs kvēlo
    • Pamalē kvēlo sarkans saules riets
    • Pavardā kvēlo ogles
    • pārnesta nozīme Sarkanie ziedi kvēlo

  • 2

    Būt karstam, sasārtušam (par cilvēka ķermeņa daļām).

    • Seja, vaigi kvēloja

  • 3

    pārnesta nozīme Kaislīgi, spēcīgi izpausties (piem., par jūtām, pārdzīvojumiem); just spēcīgu pārdzīvojumu.

    • Sirdī kvēlo mīlestība
    • Naids kvēlo krūtīs
    • Kvēlot mīlā, trauksmē