KURIENE definīcija Latviešu valodā:

KURIENE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    • Uz kurieni
    • Uz kurieni tu iesi?
    • Suns aizskrējis nezin uz kurieni

  • 2

    • No kurienes
    • No kurienes viņš ir atnācis?
    • Ieradies nezin no kurienes

  • 3

    • Līdz kurienei
    • Līdz kurienei jūs aizgājāt?

  • 4

    kopā ar prievārdu saikļa nozīmē Ievada vietas apstākļa, teikuma priekšmeta, papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.

    • Lai brauc, uz kurieni grib!
    • Iet uz turieni, no kurienes nācis
    • Nav skaidrs, no kurienes viņš ieradies
    • Jautāju, uz kurieni brauksim
    • Zēns uzkāpj kokā, no kurienes viss pārredzams