KUNDZĪBA definīcija Latviešu valodā:

KUNDZĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vara, kas izpaužas (tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas vara, pārākums (pār kādu citu).

    • Iekarotāju, kolonizatoru kundzība
    • Zēns cieš no vecākā brāļa kundzības