KUKAIŅĒDĀJS definīcija Latviešu valodā:

KUKAIŅĒDĀJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Dzīvnieks, kura galvenā barība ir kukaiņi (piem., ezis, kurmis).

  • 2

    Augs, kas daļu slāpekļa iegūst no dzīviem organismiem, kurus satver ar lapu pārveidnēm (piem., rasene, pūslene).