KRUSTCEĻŠ definīcija Latviešu valodā:

KRUSTCEĻŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Ceļu krustojums; krustceles (1).

    • Divu ceļu krustceļš
    • Iet līdz krustceļam
    • Priekšā redzams krustceļš
    • Ceļi un krustceļi

  • 2

    Ceļš, kas krusto otru ceļu (krustojuma vietā).

    • Braukt līdz lielajam krustceļam
    • No krustceļa izbrauca automašīna

  • 3

    pārnesta nozīme dsk Situācija, kurā jāizšķiras par ko turpmāk nozīmīgu; krustceles (2).

    • Dzīves krustceļi
    • Nonākt krustceļos