KRIST definīcija Latviešu valodā:

KRIST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Virzīties (pa gaisu) lejup smaguma spēka iedarbībā; līt, snigt, ritēt lejup (par nokrišņiem); arī strauji plūst no augšas lejup – par ūdeni.

    • Akmens krīt
    • Lapas, skujas, čiekuri krīt no kokiem
    • Sēkla krīt auglīgā zemē
    • Ābols no ābeles tālu nekrīt
    • Sniegs krīt lielām pārslām
    • Krīt migla, lietus lāses
    • Krītošās zvaigznes
    • Ūdens krīt pār dambi
    • Ūdenskritums krīt no liela augstuma

  • 2

    Pēkšņi strauji svērties (uz priekšu, atpakaļ, uz sāniem), zaudējot līdzsvaru vai balstu.

    • Bērns skrien un krīt
    • Krist uz muguras
    • Krist un celties
    • Krist uz slidenas ietves un sasisties
    • Slēpotājs krīt kupenā
    • Krist gar zemi
    • sarunvalodas vārds Krītamā kaite
    • Labība krīt veldrē
    • Cirsmā krīt koki

  • 3

    Strauji mesties (kur, pie kā, kam virsū).

    • Krist pie zemes
    • Krist (kam) pie kājām
    • Krist (kā) apkampienos
    • Krist matos
    • Krist virsū pretiniekam
    • Suns krīt stilbos, pie biksēm
    • Krist starpā (vidū)
    • Krist pie ēdiena
    • sarunvalodas vārds Krist virsū cepetim
    • Lopi kā izbadējušies krīt uz jauno zāli
    • Putni krīt uz graudiem

  • 4

    3. pers Strauji (ar vēzienu) tikt virzītam, virzīties lejup; arī tikt novietotam virzienā uz leju.

    • Rokas nespēkā krīt gar sāniem
    • Pātaga krīt pār zirga muguru
    • Cirtieni, sitieni krīt viens pēc otra
    • Priekškars krīt
    • pārnesta nozīme Šķēršļi krīt
    • pārnesta nozīme Krīt skarbi vārdi

  • 5

    3. pers Nokarāties (pār ko), arī skarot (ko), atrasties vertikāli vai slīpi (kam pāri); nokarājoties veidot (krokas).

    • Mati krīt pār pleciem
    • Cirtas krīt acīs
    • Tērps labi krīt
    • Smagā drāna labi krīt krokās

  • 6

    3. pers Izplatīties (kādā virzienā); atrasties (uz kā, pāri kam – par ēnu); tikt vērstam (uz ko – par skatienu).

    • Saules stari krīt slīpi
    • Skaņas krīt pret sienām un atbalsojas
    • Gaisma krīt uz atvērtās grāmatas
    • Atspīdums krīt sejā
    • No staba krīt gara ēna
    • Koku ēnas krīt šķērsām pār ceļu
    • Skatiens krīt uz pulksteni

  • 7

    3. pers Kristies, kļūt zemākam; pazemināties, samazināties.

    • Ūdens līmenis turpina krist
    • Spiediens strauji krīt
    • Barometrs krīt
    • Krītošā gamma
    • Krītošā intonācija
    • Cenas krīt
    • Vērtspapīru, valūtas kurss biržā turpina krist
    • Izslaukumi ziemā krīt

  • 8

    Tikt nonāvētam; mirt (par daudziem), nobeigties (par dzīvniekiem).

    • Krist frontē
    • Krist no lodes
    • Krist varoņa nāvē
    • Piemineklis kritušajiem karavīriem
    • Kara laikā cilvēki krita no slimībām un bada
    • Saimniecībā sākuši krist sivēni

  • 9

    Nokļūt (nevēlamā, bīstamā situācijā, sliktos apstākļos); nonākt (nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī); arī degradēties, morāli pagrimt.

    • Krist gūstā
    • Krist nabadzībā, postā
    • Krist nežēlastībā
    • Krist apsmieklā, kaunā, negodā
    • Krist izmisumā, panikā
    • Krist histērijā
    • Krist nesamaņā
    • Krist kārdināšanā, grēkā
    • Kritusi sieviete

  • 10

    3. pers Tikt ieņemtam kaujā, beigt pretoties, nonākt pretinieka varā; tikt likvidētam (par valsts varu, iekārtu).

    • Cietoksnis krīt
    • Pilsēta kritusi iebrucēju rokās
    • Valsts vara krita

  • 11

    3. pers Tikt (kādam), nonākt (kāda) rīcībā, lozējot, sadalot pienākumus u. tml.

    • Lielais laimests nekrita nevienam
    • Viņam kritis mantojums

  • 12

    3. pers., kopā ar vārdiem «nost», «ārā», «laukā» Nepiegult, neturēties stingri (kur klāt, kam apkārt, kur iekšā); nebūt labi nostiprinātam.

    • Kurpes krīt nost no kājām
    • Gredzens krīt nost no pirksta
    • Ratiem ritenis kritīs nost
    • Loga rūts krīt ārā

  • 13

    3. pers., kopā ar vārdu «ciet» Strauji vērties (ciet); (aiz)cirsties.

    • Durvis, vārti krīt ciet

  • 14

    3. pers Neiederēties, neiekļauties (kur); tikt izņemtam (no kāda kopuma).

    • Krist ārā no lomas
    • Teikums krīt ārā no teksta stila

  • 15

    sarunvalodas vārds Nodoties (kam); aizrauties (ar ko).

    • Viņš ir kritis uz grāmatām

  • 16

    3. pers., ar vārdu «kopā» Brukt, grūt.

    • Ēkas krīt kopā

  • 17

    sarunvalodas vārds 3. pers Kaitīgi iedarboties (uz ko).

    • Smēķēšana krīt uz plaušām