KRAUKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

KRAUKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt īsus, asus, paklusus trokšņus, kādi dzirdami, piem., kam cietam, trauslam lūstot, drūpot; atskanēt šādiem trokšņiem.

    • Zem kājām kraukšķēja ledus
    • Zobos kraukšķ cietā garoza
    • Suns grauza kaulu, ka kraukšķēja vien
    • Kas tur kraukšķ?