KRĀŠŅUMS definīcija Latviešu valodā:

KRĀŠŅUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

    • Dabas, ainavas krāšņums
    • Ziedu krāšņums
    • Mākslas darba krāšņums

  • 2

    Rotājums, izgreznojums; skaists (dabas) veidojums.

    • Parks ir pilsētas krāšņums
    • Novads bagāts ar dabas krāšņumiem